Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Autotransports – galvenais gaisa piesārņotājs Rīgā

Ziņa publicēta: 19.08.2014 18:14
Velopasaulē viesojās Jānis Kleperis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pārstāvis, kā arī Rīgas domes speciālists jautājumos par gaisa kvalitāti. Jautājumos par gaisu un tā piesārņojumu zinātnieks iedziļinājies jau vairāk kā 40 gadu garumā. Raidījuma gaitā tika apspriesta gaisa piesārņojuma ietekme uz Rīgas iedzīvotājiem, kā arī velotransporta loma problēmas mazināšanā.

Rīgā vairākas gaisa monitoringa stacijas

Viesturs Silenieks: - Kā Latvija izskatās gaisa zinātnes jomā uz citu valstu fona?

Jānis Kleperis: - Man prieks, ka pašlaik, pateicoties Rīgas domei, iespējams iegūt informāciju gaisa monitoringa stacijās – četru tekošo dienu griezumā, izmantojot 1 stundas vidējās koncentrācijas. Pētniecības procesos sadarbojamies arī ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes pētniekiem, kā arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes zinātniekiem.

V.S.: - Tas nozīmē, ka no šiem monitoringa stacijās iegūtajiem datiem labums ir ne tikai Rīgas domei, bet arī zinātniekiem, studentiem. Tā nav tikai kaste uz Brīvības ielas, kas nepatīk gājējiem un riteņbraucējiem – šī ir vesela iekārta, kuru izmanto ļoti daudzi. Izstāsti lūdzu vienkāršos vārdos – kas ir gaiss?

J.K.: - Gaiss ir sarežģīts gāzu maisījums, kurš sastāv no vairākiem simtiem savienojumu. Pats svarīgākais ir slāpeklis, kas pats par sevi nekur neder, bet tā ir visvairāk. Papildus ir mazliet ūdens tvaiki, skābeklis, CO2, taču pārējās piedevas ir tādā līmenī, ka tās var uzskatīt par piesārņojumu.

V.S.: - Nu lūk, bet vai ir kāda tīra gaisa formula?

J.K.: - Ja pasūtītu mākslīgo gaisu, tad tas būtu 21% skābeklis un 79% slāpeklis. Taču, ja cilvēks bieži uzturas vidē, kur konkrēts vielu sajaukums ir nepārtraukti, rodas pieradums, neatkarīgi no tā, vai gaiss ir piesārņots vai nē.

Rīga nav vienīgā pilsēta, kas saņēmusi brīdinājumus par gaisa kvalitāti

V.S.: - Cik gadus Rīgas pilsēta jau nodarbojas ar gaisa piesārņojuma jautājumu aktualizēšanu?

J.K.: - Jau kopš 2004. gada tiek reģistrētas iedzīvotāju sūdzības, pētīta vide.

V.S.: -Tas nozīmē, ka jau aptuveni 10 gadus sūdzības ir pastāvējušas . Ja skatāmies uz Rīgas pilsētas situāciju, kas ir tas lielākais ļaunums, lielā piesārņojuma radītājs?

J.K.: - Ja runājam par Rīgu uz citu Eiropas pilsētu fona, tad tā nav sliktākā vieta, kur dzīvot. Attiecībā uz Eiropas Savienības pārmetumiem par gaisa kvalitāti un pēdējo brīdinājumu, Latvija ir tikai viena no 17 valstīm, ar kuru pastiprināti runā par šiem jautājumiem. Šādus brīdinājumus saņēmušas arī Francija, Vācija, Beļģija, un citas valstis, turklāt tur ir ne tikai viena, bet vairākas pilsētas. Rīgā sūdzības par smakām nāk no teritorijām, kas ir ap brīvostu, kā arī no turienes, kur pārstrādā atkritumus.

V.S.: - Vēl jau ir trokšņu piesārņojums. Vai tas arī ir viens no gaisa piesārņojuma veidiem?

J.K.: - Jā, arī troksnis ir gaisa piesārņojums. Daži no tā avotiem ir transports, ostas trokšņi, kā arī citas sadzīves skaņas.

V.S.: - Bet tomēr ne katrs aizdomājas, ka troksnis ir piesārņojums. Kā tas ietekmē cilvēkus ikdienā?

J.K.: - Visvairāk jau jūt motociklistu radītos trokšņus, bet no tiem vismaz ziemā var atpūsties. Mūsdienās vismaz automašīnas ir klusākas, kā agrāk. Ja nu vienīgi tas nav kāds dragreisa cienītājs... Jāpiezīmē, ka lielākais troksnis nāk no riepu saskares ar ceļiem.

V.S.: - Vai šis troksnis Rīgā kaut kā tiek mērīts?

J.K.: - Mērīts nē, bet ir izstrādāta trokšņu karte un nupat Rīgas domē apstiprināts arī rīcības plāns, kā ar šo problēmu cīnīties.

Autotransports – galvenais gaisa piesārņotājs Rīgā

V.S.: - Kas galvenokārt bojā gaisu?

J.K.: - Gaisa monitoringu veicam vietās, kur pārsvarā ir arī lielākās satiksmes plūsmas. Taču jāatzīst, ka 50%-80% gadījumu autotransports tiešām ir tas, kas visvairāk arī gaisu piesārņo. Tas ir atkarīgs no sezonas, diennakts laika.

V.S.: - Kāda ir sastrēgumu ietekme uz gaisa piesārņojumu?

J.K.: - Ja pie monitoringa ierīces stāv mašīnu rindas, kuras nepārtraukti gāzē un gaida brīdi, kad varēs uzsākt braukšanu, piesārņojums noteikti būs milzīgs. Lielākās problēmas ir ar slāpekļa dioksīdu, kas ir visiem iekšdedzes dzinējiem. Vēl viena būtiska problēma ir saistīta ar putekļiem, konkrētāk, melno ogli, kura ir to auto izplūdes gāzēs, kas brauc ar dīzeļdegvielu, turklāt jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā nozīmīga daļa Latvijas autobraucēju sākuši izvēlēties tieši to. Mašīnas ritošā daļa gaisā izdala arī resuspensiju – tā ir saistīta ar auto krāsojumu un riepu nodilumu.

V.S.: - Kāda ir motora ietekme uz gaisu?

J.K.: - Negatīva ietekme uz gaisa kvalitāti ir arī nesadegušie, iztvaikojušie ogļūdeņraži, kas rodas gan no degvielas, gan karstā motora. Ja uz palodzēm ceļa malās veidojas melna un lipīga nosēdumu kārta, vainīgs ir kvēps. Labi, ka Rīgā ir Daugava – tā palīdz gaisa piesārņojumu retināt.

V.S.: - Vai nevarētu būt, ka Rīga centrā ir pārāk blīvi apbūvēta? Ja būtu vairāk parku un skvēru, arī piesārņojums būtu mazāks, vai ne tā?

J.K.: - Ne tikai skvēri un parki – situāciju glābtu arī lielas transporta infrastruktūras izveide. Skatoties uz transporta statistiku četrus gadus pirms un pēc Dienvidu tilta atklāšanas, var secināt, ka, piemēram, uz Vanšu tilta auto skaits ir samazinājies par 28%, uz Akmens tilta par 10%. Mašīnu skaits uz Brīvības ielas arī pēdējo gadu laikā samazinājies aptuveni par 10%, taču Valdemāra iela ir vienmēr piepildīta, jo tas ir ceļš, kā nokļūt uz, piemēram, Skanstes ielu.

Veloinfrastruktūras izveide palīdzētu mazināt piesārņojumu

V.S.: - Kāda ir velosipēda loma gaisa piesārņojuma mazināšanā?

J.K.: - Ļoti būtiska. Ja daļu autostāvvietu likvidētu un tā vietā izveidotu veloceļus, tad daudzi autobraucēji uz centru nemaz nebrauktu, jo zinātu, ka braucamo nav kur novietot.

V.S.: - Vēl joprojām daļa autovadītāju ir negatīvi noskaņoti pret velojoslām, kas, manuprāt, ir saistīts ar informācijas trūkumu – tas tiek darīts tieši tāpēc, lai tur nebrauktu ar automašīnu. Mūsu novērojumi rāda, ka liela daļa autobraucēji centru izmanto ne tādēļ, lai nokļūtu darba vietā turpat blakus, bet gan tranzītam. Ja nākamajā gadā Ministru kabinets apstiprinās jaunos ceļu satiksmes noteikumus, tad ar velosipēdu varēs braukt arī pa sabiedriskā transporta joslām – tas nozīmē, ka palielināsies to skaits.

Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)




Preses relīzēm, paziņojumiem, cita veida informācijai:

Ziņojiet par jaunumiem


Partneri un draugi
 »
Top.LV