Pie Viestura Silenieka Velopasaulē ciemojās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas pārstāvis Guntars Ruskuls. Raidījumā tika apspriesti galvenie Rīgas plānošanas dokumenti, kā arī tajos izvirzītās prioritātes. Kā atzina pats domes pārstāvis, pilsētai jābūt vērstai galvenokārt uz gājēju un velobraucēju interesēm – tas ne tikai samazinātu trokšņu un gaisa piesārņojumu, bet arī palielinātu to iedzīvotāju skaitu, kuri vēlētos dzīvot Rīgas centrā.
Plānošanas dokumentos prioritāte ir cilvēks
Viesturs Silenieks: Kādi ir galvenie Rīgas plānošanas dokumenti, un kā tie top?
Guntars Ruskuls: - Galvenais plānošanas dokuments ir Rīgas ilgstspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kā arī Rīgas attīstības programma 2014. - 2020. Dokumenti top, komunicējot ar dažādām mērķa grupām, lai pētītu pieprasījumu pilsētā. Šobrīd aktuāla ir tā saucamā iesaistošā plānošana – ļoti nozīmīgi ir cilvēku viedokļi.
V.S.: - Tad, piemēram, aptaujājot cilvēkus citā pasaules malā, pilsētplānošana pilnīgi atšķirsies, jo mums katram ir sava tautība, mentalitāte, uzskati.
G.R.: - Jā, protams. Bet stratēģijā šobrīd galvenā tēma ir depopulācija – 90.gados, piemēram, Rīga bija lielāka par Stokholmu iedzīvotāju ziņā. Nevarētu teikt, ka Zviedrijā strauji pieaudzis iedzīvotāju skaits, drīzāk pie mums tas sāka kristies. Vēl jāmin, ka ap 2009. gadu Rīgas pilsēta sāka strauji attīstīties, kā rezultātā liela daļa iedzīvotāju kļuva turīgāki un iegādājās nekustamos īpašumus Pierīgā. Mēs vēlamies pilsētu veidot tādu, lai šeit būtu labi ne tikai strādāt, bet arī dzīvot un jaunā paaudze vēlētos atgriezties. To ietekmē vairāki faktori – trokšņi, gaisa kvalitāte, pārvietošanās ielās, drošība, u.c. Jāatzīst, ka pēdējā laikā mēs domē vairāk koncentrējamies uz investīcijām, tranzītu, aizmirstot, ka tie, kuri mūsu pilsētā maksā nodokļus, ir pieprasījuši kvalitatīvu dzīves telpu. Līdz ar šīm domām mainām savas prioritātes. Rīgas pilsētas centrā cilvēkiem patīk burzmiņš, noteikti ne sliktā gaisa kvalitāte. Esam definējuši mobilitātes principu hierarhiju – prioritāri ir gājēji, tad velosipēdisti, sabiedriskais transports, tikai tad privātais un tranzītam paredzētais transports.
V.S.: - Vai Tu varētu piekrist, ka, balstoties uz Tevis nosauktajām prioritātēm, velojosla ir viens no instrumentiem, lai panāktu, ka autotransports nebrauc pilsētas centrā, ne tikai lai palielinātu velosipēdistu skaitu? Tad arī centrā nebūtu piesārņots gaiss, mazinātos arī trokšņi.
G.R.: - Ārzemēs praktizētā satiksmes organizācija liek citiem aizdomāties par savu transporta izvēli. Viena no galvenajām problēmām Rīgā ir gaisa kvalitāte, arī Eiropas Komisija mums draud ar sodu – šis jautājums mums ir steidzami jārisina.
V.S.: - Pēdējo pētījumu dati arī vēsta, ka cilvēki izvēlas pārcelties ārpus Rīgas centra– teju 50% centra ēku ir tukšas. Bet, tajā pašā laikā, dati liecina, ka vislielākā nodarbinātība ir tieši centrā. Var secināt, ka cilvēki pārceļas ārpus Rīgas centra, lai ar auto brauktu atpakaļ – tie arī bieži vien ir sastrēgumu veidotāji. Ja šie ļaudis paliktu dzīvot centrālajā rajonā, šādas problēmas nerastos, vai vismaz būtu mazāk. Kāpēc cilvēkiem nepatīk Rīgas centrs?
G.R.: - Pilsēta ir visai autocentriska, un tajā ir grūti justies labi. Rīgai ir jābūt vērstai uz cilvēku. Ir jau nepieciešami arī auto, taču bieži vien tos lieto nepareizu apsvērumu dēļ. Ir svarīgi izdzīvot pilsētu, un publisko telpu veidot interesantu. Ja tā būs, tad šeit attīstīsies arī bizness.
Daudzu iedzīvotāju priekšstati par Rīgas apkaimēm maldīgi
V.S.: - Manā izpratnē, viena no labākajām mājas lapām, kur atrodama informācija par Rīgu, ir www.apkaimes.lv. Guntar, Tu esi viens no veidotājiem – pastāsti sīkāk.
G.R.: - Pilsēta ir attīstījusies gadiem, sevī ietverot dažādas apkaimes. Izstrādājot attīstības dokumentus, viesojāmies dažādās apkaimēs, lai gūtu priekšstatu par cilvēku viedokļiem. Izrādās, daudzi priekšstati, kādi mums ir veidojušies, piemēram, par Maskavas forštates teritoriju, ir maldīgi – daudzi cilvēki tur ir priecīgi dzīvot. Arī par pilsētu un tās urbāno vidi mums laikam ir neprecīzs uzskats – Mangaļsalas iedzīvotāju lielākā problēma ir meža cūkas. Ir daudz jākomunicē ar iedzīvotājiem, jo ar mūsu izglītībām un pieredzēm vien nav gana. Jāsaprot, pat, ja nav izbūvēti objekti, transporta plānošanā svarīga ir tieši pēctecība. Publiskā telpa nav domāta, lai tiktu tikai no viena līdz otram punktam – kaut kur pa vidu noteikti būs kāda apkaime, kur gājēji un velosipēdisti vēlēsies ielas šķērsot, justies līdzvērtīgi ar auto.
Satiksmes jomā Latvija ir pirmā starp Baltijas valstīm
V.S.: - Diezgan daudz esi ceļojis apkārt un redzējis, kā satiksme izskatās citur. Esot ārzemēs, labi ir tas, ka var redzēt pozitīvos un negatīvos piemērus. Bet man liekas, ka pie mums līdz ar to viss attīstās ātrāk – mums, piemēram, nav jādiskutē, cik platai jābūt velojoslai. Kā izskatās Rīga uz citu Eiropas valstu galvaspilsētu fona?
G.R.: - Pagaidām Rīgu nevar salīdzināt ar Amsterdamu, Kopenhāgenu, bet mēs attīstamies ļoti strauji. Pilnīgi noteikti esam pirmie Baltijas valstu vidū, bet es domāju, ka ir aplami sacīt, ka mūsu kultūrai velokustība nav raksturīga un ka tā ir tikai sezonāla. Biju Taivānā, tur kādā pilsētā reti kur bija gājēju trotuāri – pārsvarā dominēja auto. Man bija grūti un neierasti tikt, piemēram, pie tirgotājiem ielas malā, jo Latvijā ir pieņemts, ka gājējiem ir sava telpa. Arī mēs drīz pieradīsim pie velojoslām un tas liksies normāli.
V.S.: - Arī Kopenhāgenā, neskatoties uz to, ka 37% iedzīvotāji brauc ar velo, kopumā 22 000 stundas katru dienu viņi zaudē sēžot auto sastrēgumos. Tas ir milzu trieciens arī ekonomikai. Vai Tev nešķiet, ka Latvijā ir salīdzinoši maz pētījumu, kur varētu gūt līdzīgus datus un izdarīt secinājumus?
G.R.: - Es domāju, ka šādi aprēķini un pētījumi mums ir ļoti nepieciešami.
Materiāls tapis sadarbībā ar Rīga Radio 94,5 FM www.RigaRadio.lv
