Par projektu|Preses relīzēm|Reklāmas iespējas
Seko mums:
 Meklēšana:
 





Aktuālā aptauja
Kurās Rīgas centra ielās vajag velojoslu?
Brīvības
Čaka/Marijas
Valdemāra
Elizabetes
Lāčplēša
Stabu
Visās minētajās
Nevienā
Cits variants (ierakstiet komentārā)
 
(varat balsot reizi dienā)
aptaujas rezultāti »
iesaka veloriga.lv


Kā pareizi pieslēgt velosipēdu. Statīvu veidi un video!




Saulkrastu velosipēdu muzejs



Velosipēdu muzejs Krievijā!

 
 



Nākamgad velojoslu skaits palielināsies

Ziņa publicēta: 04.09.2014 15:38
Šī gada 2.septembrī Birojnīcā notika informatīvs pasākums “Rīgas pilsētvides attīstība ar velo infrastruktūras palīdzību”. Pasākums mainīja ne tikai klātesošo priekšstatu par velojoslu ieviešanas mērķi, bet arī par to līdžinējo izstrādāšanas pieredzi Latvijā un pasaulē.

Galvenais plānošanas dokuments Rīgas pašvaldībā ir Rīgas ilgstspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kā arī Rīgas attīstības programma 2014. - 2020. Kā vēstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Guntars Ruskuls, viens no tajos izvirzītajiem mērķiem ir nodrošināt rīdziniekiem ērtu, drošu un patīkamu pilsētvidi. Kā izrādās, viena no būtiskākajām Rīgas problēmām ir sliktā gaisa kvalitāte, ko uzlabot var tikai mainot līdzšinējos paradumus, kā piemēram, optimizējot transporta plūsmas.

Kā vēstīja arhitekts Toms Kokins, cilvēki laika gaitā arvien vairāk aizplūst no Rīgas, taču tā joprojām ir galvenais galamērķis, turklāt automašīna ir galvenais līdzeklis tā sasniegšanai. “Rodas “riņķa dancis ” - ļaudis brauc uz pilsētu ar auto, jo ir pieradums un infrastruktūra, turpretī cilvēki pamet Rīgu, jo te ir pārāk daudz auto, milzu sastrēgumi, turklāt nav droši,” bilda Toms Kokins. Arhitekts arī minēja, ka personīgais autotransports bieži vien joprojām definē labklājību, taču tā izmantošana vairo neefektīvu telpas izmantošanu.

Satiksmes plānotājs Elmārs Daniševskis, skaidrojot velojoslu tehniskos risinājumus, atzina, ka to ieviešanas prakse ir populāra ne tikai ārvalstīs, bet arī citās Latvijas pilsētās. Ar vizuāliem materiāliem tika pierādīts, ka satiksmes organizācija uz ielām, kur ieviestas velojoslas, mainījusies tikai uz labo pusi.

Papildus tika vizualizēti arī ārzemju prakses piemēri, kā arī skaidrota to saistība ar situāciju Latvijā.

Velojoslas nav nekas jauns un citur iepriekš nebijis – kā vēsta attēli, tās praksē ieviestas arī Madonā un Liepājā.

Noslēdzot konferenci, Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pašvaldība ir gatava turpināt velo infrastruktūras attīstību, lai padarītu Rīgu par 21.gadsimta pilsētu.

Neliels ieskats pasākumā ar fotogrāfa acīm. Bildes ir publiski izmantojamas, atsaucoties uz Artūru Pavlovu (skatīt ŠEIT).

Patika? Lasi arī tupmāk, atzīmē
:: Kloons 2014.09.04 17:50 Mhm. Pastāviet Skolas/Lāčplēša krustojumā 15min un sapratīsiet kāda optimizācija ir sanākusi! Skolas ielas velojosla - Ok, var sadzīvot jo nav intensīvas satiksmes. Lāčplēša - katrā krustojumā kur kāds auto grib nogriezties - un pilnīgi vienalga pa labi, vai pa kreisi - krustojuma caurlaidība samazinās līdz max 3 auto vienā zaļajā gaismā! Un lepoties ar stāvvietu likvidāciju nevajadzētu.
:: Edgars 2014.09.04 17:23 No vienas puses auto plūsmas ātruma samazināšanās nav labākais kas var notikt autovadītāja dzīvē, taču no otras puses, jo lēnāk virzās autotransports, jo satiksme kļūst drošāka gājējiem un velosipēdistiem. Un vēl tas piešķir velosipēdiem pamatīgu ātruma priekšrocību pār privāto autotransportu ! Kas savukārt dažam labam autovadītājam var likt mainīt braukšanas paradumus un pārsēsties uz 2 riteņiem :)
:: makaroni 2014.09.04 19:51 Uz diviem riteņiem varētu pārsēsties tikai rīdzinieki. Visa pierīga, labākajā gadījumā pārsēdīsies uz sabiedrisko, kamēr nebūs park&go utml.
:: ET 2014.09.04 23:38 Tas, ko es redzu, Eiropā, ka faktiski velo celiņi augstas intensitātes satiksmes ielās nav vienā līmēnī ar auto, turklāt ir pietiekami daudz zīmes un ielu marķējumi, kas nosaka, kurā bridī auto ir vai nav jādod priekšroka velosipēdistam. Resp., ja ir daudz auto un daudz velo, tad tos nelaiž kopā. Par kādu velo kultūru mēs varam runāt, ja Rīgā nav kur velosipēdus normāli novietot; nemaz nerunājot par nomu (sixt velosipēdi ir zem katras kritikas).
:: ET 2014.09.04 23:41 Tāpat mani nebeidz urdīt jautājums, kāpēc līnijas un kašķis jārīko aktīvās velo sezonas beigās, tā vietā, lai izmantotu rudeni/ziemu, kā iesildīšanās un saprantes veicinošu periodu ar autobraucējiem un rīdzeniekiem, bet pēc tam pavasarī ar tradicionālo tvīda vai kādu nu tur braucienu atklātu jaunos velo celiņus.
:: švaki 2014.09.05 00:35 Ja vairāk nekā gadu var runāt par jaunām velo joslām, bet tikai vasaras beigās var uzkrāsot dažas līnijas, nevis velo sezonas sākumā, tad tas neko neliecina par darba efektivitāti RD un arī RD SD.
:: Aleksandrs Valdmanis 2014.09.05 15:17 Ir daži jautājumi saistībā ar šo velojoslu projektu: Kur un kādi transporta plūsmas aprēķini ir veikti pirms joslu iezīmēšanas? Kur varētu ar tiem iepazīties? Kāds ir mehānisms lēmumu par velojoslu ierīkošanu pieņemšanā? Kā šo lēmumu pieņemšanā var piedalīties tie velo/auto braucēji, kuri ikdienā pārvietojas pa ielām, kurās plānotas velojoslas? Kādi konkrēti, izmērāmi mērķi ir jāsasniedz ierīkojot velojoslas (cik velosipēdisti pa tām brauks 1h laikā, pa cik samazināsies auto skaits konkrētajās ielās, utml.)? Kā šie mērķi ir izpildīti j...
:: Ieva 2014.09.06 18:12 Progress priecē!
:: Arnis ET 2014.09.09 16:32 Nav jau labāku risinājumu. Vai izvēlēsimies maksu par iekšdedzes dzinēja automobiļa iebraukšanu Rīgas centrālajā daļā? Vai noteikt Rīgas centrālo daļu par "Dzīvojamo zonu" - Vmax=20km/h?
Tavs komentārs:
Vārds, Uzvārds:*
e-pasts:* (netiek publicēts)
Aprēķiniet: 10 + 3 =
 »
Top.LV