Esošo un tuvākajā laikā plānoto veloceliņu mērķis ir savienot pilsētas centru, kur ir vislielākā riteņbraucēju satiksmes intensitāte ar Rīgas pilsētas lielākajām apkaimēm. Taču līdz pat šim brīdim nav izveidots riteņbraucējiem drošas pārvietošanās ceļu tīkls pilsētas centrālajā daļā, nav iespējams ērti, droši, bez riska nonākt konfliktā ar pārējiem satiksmes dalībniekiem nokļūt no viena maģistrālā celiņa uz otru, kā arī līdz riteņbraucēju galamērķiem pilsētas centrā (mācību iestādes, veikali, valsts un pašvaldību iestādes, dažādu pakalpojumu un privātie uzņēmumi u.c.). Kopš 2001.gada Rīgas pilsētā ir uzbūvēti velosipēdistiem domāti veloceliņi 44 kilometru garumā, galvenokārt izmantojot ietves pie ielas braucamās daļas. Šo veloceliņu izbūve ir balstīta uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam un Velotransporta programmu Rīgas pilsētai.
Pētījumi rāda, ka līdz šim lielākā riteņbraucēju intensitāte ir novērojama tieši pilsētas centrā. Pēc aptaujas datiem 30% Rīgas iedzīvotāju izmanto velosipēdu regulāri.
Veloceliņu būvniecība pilsētas centrālā daļā dēļ šaurības, komunikācijām u.c. ir pietiekama dārga un laikietilpīga, tādēļ ir jāmeklē risinājumi kā riteņbraucējiem domāto infrastruktūru iekļaut esošajā ielu infrastruktūrā bez vērienīgām pārbūvēm. Tātad: ātrāk, lētāk un lielākā apjomā. Tas ir neatliekams darbs, jo īpaši tāpēc, ka, palielinoties riteņbraucēju skaitam, pieaug konflikti riteņbraucējiem ar autovadītājiem un gājējiem un otrādi.
Ātrākais un lētākais veids kā uzlabot drošību, ir radīt riteņbraucējiem paredzētas velojoslas. Tās ļauj:
- Uzlabot satiksmes dalībnieku drošību Rīgā, nošķirot velosipēdistu plūsmu no gājēju plūsmas uz ietves un nošķirot riteņbraucējus no autobraucēju plūsmas uz ielas braucamās daļas;
- Īsā laikā būtiskā apjomā palielināt velosipēdistiem domāto infrastruktūru pilsētas daļā ar vislielāko velo satiksmes intensitāti – pilsētas centrā;
- Mazināt CSNg risku pilsētas centrālajā daļā (pēc CSDD datiem, visvairāk CSNg ar riteņbraucējiem ir pilsētas centrā);
- Radīt ērtākus, labākus apstākļus mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem (riteņbraucējiem un gājējiem). Prognozējamākus autotransporta vadītājiem;
- Ieteicamā teritorija sākuma posmā (2013.gada pirmā puse) ir teritorija, kuru iekļauj Raiņa bulvāris - Valdemāra iela - Tallinas iela - Avotu iela - Marijas iela.
Veidojot velojoslas, jāplāno tā, lai tās veidotu vienmērīgu pārklājuma tīklu visā pilsētā, sevišķi savienojoties ar jau esošajiem veloceliņiem.
Divi vienlaikus veicami darbības virzieni:
A: Primāri - velojoslas uz ielas braucamās daļas ielās, kur šauras vai intensīvi noslogotas ietves:
Velojoslu priekšrocības:
- Skaidri definēta, uzskatāma teritorija katram satiksmes dalībniekam (gājējiem, riteņbraucējiem, autotransportam). Automašīnai nav jāmaina josla, lai apbrauktu riteņbraucēju;
- Autovadītājam labāk pārredzama velo satiksmes plūsma. Gan apsteidzot, gan nogriežoties krustojumos;
- Tiek novērsts konflikts starp gājējiem un riteņbraucējiem uz ietves (veikalu tuvumā, vārtrūmēs, pieturās, izbrauktuvēs u.c.);
- Zemas ieviešanas izmaksas (novelkot ceļu horizontālo marķējumu, nav jāpārbūvē ietvēm uzbrauktuves, jāpārceļ apgaismes, ceļa zīmju un reklāmas stabi, koki, zālieni, pieturvietas, kioski, kāpnes, velo statīvi u.c.);
- Zemas kopšanas izmaksas, īpaši ziemā (ielas šķūrēšanas laikā tiek sakopta arī velojosla);
- Iespējams izveidot vienvirziena ielās, auto plūsmai pretējā braukšanas virzienā, tādejādi palielinot velojoslu un veloceliņu tīklu;
- Ātrākā un ērtākā lietošanā riteņbraucējiem (nav apmales, gājēji);
- Joslas horizontālais marķējums palīdz autovadītājiem ieturēt drošu distanci no riteņbraucējiem (sevišķi smago mašīnu un autobusu vadītājiem);
- Veicina velo satiksmi un uzlabo kopējo pilsētas mobilitāti, kas ir Rīgas pilsētas attīstībās plāna uzstādījums.
Velojoslu trūkumi:
- Nav ērti izveidojams ielās, kur ir bruģis;
- Iespējams, ka ir jāpārceļ vai jāmaina automašīnu novietošanas kārtība;
- Iespējams ir jāuzlabo ielas segums un jāpilnveido ūdens noteksistēma, lai nav bedres.
Piemēri no citām valstīm:
B: Sekundāri - gājēju un velosipēdistu plūsmas nošķirošs rekomendējošs ietves marķējums ielās, kur bruģēts braucamās daļas segums vai ielas malā izvietotas autostāvvietas un ietves platums ļauj nodalīt velosipēdistu zonu:
Priekšrocības:
- Ir iespēja izveidot ielās, kur uz ielas braucamās daļas ir bruģis;
- Ir iespēja izveidot ielās, kur iela malās ir auto stāvvietas;
- vienvirziena ielās, kur ir plata ietve;
- Lēts, salīdzinoši ar atsevišķa veloceliņa izbūvi jaunā vietā;
- Audzinoša funkcija - atgādina gājējiem, ka ir arī citi ietves daļas lietotāji.
Trūkumi:
- Lielāka konflikta iespējā ar ietves lietotājiem;
- Var radīt sarežģījumus uzturēšanai ziemā;
- Pirms veloceliņa (joslas) izveidošanas uz ietves ir jāpārbūvē apmales, jāpārceļ apgaismes un ceļa zīmju, reklāmas stabi, koki, zālāji, pieturvietas;
- Grūtāk pamanāmi auto vadītājiem, sevišķi krustojumos;
- Nav iespējas izvietot tajās pilsētas daļās, kur ir intensīva gājēju kustība uz ietves (piemēram, Merķeļa iela pie Rīgas cirka);
- Bīstamas situācijas ar izbraucošām auto mašīnām, gājējiem u.c. no vārtrūmēm, veikaliem, stāvvietām;
- Tā kā uz ietves ir lēna un salīdzinoši nedroša braukšana, nav izslēgts, ka daudzviet riteņbraucēji izvēlēsies braukt pa brauktuvi.
Labs piemērs, kāpēc ietves velojoslu marķēšanai izmantojamas vien tad, ja ielas ir bruģētas, vai citādi nepiemērotas, redzams zemāk publicētā ekrānattēlā no kāda Twitterieraksta.
Redzams, ka salīdzinoši īsā velojoslas posma galā ir šķēršļi (stabi, koki, reklāmas, pieturvietas utml.), ziemā tuvāk ceļam esošā ietves daļa tiek izmantota sniegam (objektīvi - kur gan sētnieki to lai liek?). Katrā krustojumā riteņbraucējs neizbēgami nonāks konfliktā ar gājējiem, būs lieki jānokāpj no velosipēda, lai izsprauktos cauri gājēju bariem.
Tālākā nākotnē
Plānojot un veicot maģistrālo ielu (piemēram, Marijas/A.Čaka) rekonstrukciju, velojoslas būtu veidojamas, daļēji sašaurinot gan brauktuvi, gan ietvi, kā to nesen piedāvāja kāds riteņbraucējs portāla Delfi sadaļā Aculiecinieks (spiediet uz ekrānattēla, lai skatītu plašāk).
Šis risinājums ir ļoti labs, taču, redzot, cik lēni velkas maģistrālo veloceliņu izbūve no centra uz perifēriju (piemēram, uz Ķengaragu), skaidrs, ka tas nevar tikt ņemts par pamatu velojoslu tīklojuma izveidē pilsētas centra ielās, jo tad tas process ievilsies uz daudziem gadu desmitiem. Bet atsevišķas riteņbraucēju joslas nepieciešamas jau tagad. Un visās centra ielās.
|
