LV Portāls: Jo vairāk velosipēdistu, jo labāk

„Pasaules pieredze liecina – jo vairāk velosipēdistu, jo mazāk negadījumu. Pirmkārt, autobraucēji viņus sāk ņemt vērā un respektēt. Otrkārt, jo vairāk riteņbraucēju, jo vairāk viņi mācās cits no cita un jo labāka un drošāka tiek radīta velosatiksmes infrastruktūra,” tā intervijā Guntaram Laganovskim (LV portāls) saka Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas Riteņbraucēju federācijas pārstāvis Latvijā.

Guntars Laganovskis, LV portāls
09.07.2012

Riteņbraucēju skaits Latvijā pieaug ātrāk, nekā viņiem domātā satiksmes infrastruktūra un normatīvo aktu atbilstība šai realitātei. Vai problēma? Nē, ja vien ir atbilstoša izpratne par prioritātēm, cilvēks uz riteņa nav traucēklis, bet ieguvums un sekmīgas nacionālās attīstības priekšnosacījums, uzskata Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs, Eiropas Riteņbraucēju federācijas pārstāvis Latvijā VIESTURS SILENIEKS. Saruna par ceļu satiksmes dalībniekiem svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar velosipēdistu kustību un braukšanas kultūru.

Darbdienu rītos stundas laikā Vanšu tiltu šķērso vidēji 6,6 riteņbraucēji minūtē, Gaisa tiltu pie VEF - 5,2, Akmens tiltu - 3 velosipēdisti minūtē. Rīgā uz darbu ar velosipēdu kopumā dodas vairāki tūkstoši cilvēku, un šis skaits kopš 2008.gada pieaudzis vismaz četrkārt, konstatēts Latvijas Riteņbraucēju apvienības rīkotajā velosipēdistu skaitīšanā 29.jūnija rītā.

- Statistika ir svarīga no satiksmes plānošanas viedokļa. Kādas ir aptuvenās aplēses par riteņbraucēju kopējo skaitu galvaspilsētā?

- Līdz šim Latvijā nav nekādas objektīvas statistikas, jo, atšķirībā no autotransporta, netiek veikta visaptveroša obligāta velosipēdu reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai kādā citā vienotā valsts reģistrā. Vienotu datu nav arī velosipēdu tirgotājiem vai muitai. Vienīgais, kas kaut ko liecina par riteņiem, ir pēc manas iniciatīvas savulaik uzsāktā velosipēdu brīvprātīga iekļaušana CSDD reģistrā, kas kā līdzeklis pret velozādzībām aktīvi darbojas kopš pērnā gada maija. Šajā reģistrā gada sākumā jau bija iekļauti vairāk nekā 10 000 braucamo.

"Velosipēdistu skaits strauji pieaug. Līdzīgi kā visā Eiropā, tie varētu būt apmēram 10 procenti gadā."

Taču vienīgais, ko var droši teikt, – velosipēdistu skaits strauji pieaug. Līdzīgi kā visā Eiropā, tie varētu būt apmēram 10 procenti gadā.

Atļaujos cerēt, ka Dānija, kas sevi pozicionē kā velobraucēju zemi, varētu spodrināt savu tēlu un Rīgā uzstādīt velobraucēju uzskaites ierīces. Tās, protams, visus nesaskaitīs, taču ļaus spriest par tendencēm un aplēst riteņbraucēju īpatsvaru satiksmē.  

- Pieaugot velobraucēju skaitam, arvien būtiskāki kļūst jautājumi par viņu kā jebkuru transportlīdzekļa vadītāju tiesībām un pienākumiem. Nupat jau kārtējo reizi izskanējis priekšlikums par obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) nepieciešamību velosipēdistiem. Kā to vērtē riteņbraucēju organizācija?

- Mēs šo jautājumu vēl neesam analizējuši. Tam nepieciešams konstruktīvs visu "par" un "pret" izvērtējums. Varu vienīgi teikt, ka esam pret visu, kas ierobežo riteņbraukšanas attīstību. Ieguvums no tās nācijai un valstij kopumā ir lielāks nekā potenciālie mīnusi.

Slimību galvgalī Latvijā ir sirds un asinsvadu kaites, kuras lielākoties ir saistītas ar fiziskās aktivitātes nepietiekamību sabiedrībā. Tas savukārt atstāj negatīvu iespaidu uz demogrāfiju, iedzīvotāju noskaņojumu, aktivitāti un daudz ko citu. Velosipēds kā transportlīdzeklis un fiziskās aktivitātes nodrošinātājs vienlaikus ir ļoti racionāls, visiem pieejams risinājums, kura pienesums tautas veselības uzlabošanā noteikti pārspēj to, ko var sniegt sporta zāles. 

- Velosipēdisti ir mazaizsargāti satiksmes dalībnieki, par kuru apdraudētību uzskatāmi liecina neiepriecinošā negadījumu statistika. Ceļu policija savulaik nāca klajā ar priekšlikumu par obligātu ķiveres lietošanu visiem velosipēdistiem? Cik zināms, velosipēdistu organizāciju pārstāvji arī ķiveri līdz šim novērtējuši kā riteņbraukšanas attīstības kavēkli.

- Jā, šo priekšlikumu joprojām vērtēju negatīvi. Nekur Eiropas Savienībā, pateicoties Eiropas Riteņbraucēju federācijas lobijam, veloķiveres lietošana nav obligāta. Visā pasaulē ir tikai divi izņēmumi – Austrālija un Jaunzēlande, kur pēc šādas prasības ieviešanas velobraucēju skaits uzreiz samazinājās par 30 procentiem.

Atkal varu teikt tikai to pašu, ko par OCTA, – ieguvums, ko ilustratīvi varētu raksturot kā potenciālos nācijas kopējā nodzīvotā mūža gadus, noteikti ir lielāks, ja sabiedrība, pateicoties fiziskajai aktivitātei, ir veselīga, nekā zaudējumi, ko varētu nodarīt ķiveru nelietošana. Turklāt jāatzīmē, ka veloķivere pasargā vienīgi galvas virspusi un ir efektīva tikai sadursmēs līdz 20 kilometriem stundā. Lielākā daļa velosipēdistu sadursmju ar automašīnām notiek pie lielāka ātruma, un nāves gadījumi galvenokārt ir saistīti ar sprandas lūzumu, no kā ķivere nepasargā.

"Jo vairāk prasību izvirza velosipēdistiem, jo mazāk cilvēku tos lieto."

Statistika liecina, ka lielākais no galvas traumām bojā gājušo skaits visā pasaulē ir auto lietotāju vidū. No tā loģiski izriet, ka pirmie, kam vajadzētu ķiveres, ir šoferi. Kopumā vērtējot – jo vairāk prasību izvirza velosipēdistiem, jo mazāk cilvēku tos lieto, jo jūtas apgrūtināti un arī neaizsargātāki attiecībās ar Ceļu policiju.

...

Visu interviju lasiet http://lvportals.lv/viedokli.php?id=249957