Rīgas domes Satiksmes departaments izveidojis interaktīvo karti „Šķērslis velobraukšanai? Paziņo!", kas sniedz iespēju ikvienam iepazīties ar šķēršļiem, kas skar velobraucējus, kā arī pašam pievienot foto un video failus velomaršrutu kartē. Ikviens velobraucējs ir aicināts informēt par šķēršļiem pilsētas ielās, kā arī ierosināt jaunus velomaršrutus.
Karte apskatāma: http://www.rdsd.lv/veloprob/?p=0&m=&y=2011&d.
Ikvienam turpmāk būs iespēja iepazīties ar veloceļiem Rīgā – interaktīvu veloceļu un velomaršrutu karti un velotransporta attīstības jautājumiem, kā arī velobraucējiem būs iespēja Satiksmes departamenta speciālistiem piedāvāt savus velo maršrutus, informē Dainis Miķelsons, Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītājs.
Velomaršrutus speciālisti izvērtēs no satiksmes drošības un satiksmes organizācijas viedokļa un pievienos jau esošajai velomaršrutu kartei.
Satiksmes departaments interaktīvo karti ir izstrādājis Eiropas Komisijas programmas „Saprātīga Enerģija Eiropai” līdzfinansētā projekta CARMA „Informētības paaugstināšana par velobraukšanu un mārketings” ietvaros. Projekta kopējais mērķis ir attīstīt jaunas efektīvas velobraukšanu veicinošas mārketinga metodes. Projektā kopā ar Rīgu ir iesaistījušas tādas pilsētas kā Gēteborga (Zviedrija), Parma (Itālija), Londonas pilsētas rajoni Kesingtona un Čelsija (Lielbritānija), Budapešta (Ungārija), Eindhovena (Nīderlande).
Kā rāda pasaules valstu pieredze, velosipēdu skaits pilsētu ielās arvien palielinās. Šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks, jo ir lēts, izdevīgs, ērts un dabai draudzīgs. Kā norāda speciālisti – velosipēds ir funkcionāli perfekts un racionāls pārvietošanās līdzeklis pilsētā. Pārvietošanās ar velosipēdu dara cilvēkus neatkarīgus. Proti, velosipēds ir pieejams jebkurā diennakts laikā, ar to var nokļūt jebkurā laikā jebkurā izvēlētajā galamērķī pilsētā. No šāda viedokļa raugoties, tas ir daudz ērtāks, nekā sabiedriskais transports vai personīgā automašīna.
Savukārt, raugoties no pilsētas viedokļa, velobraukšanai jābūt integrētai visā pilsētas transporta plūsmā un plānos. To nevar skatīt „atrauti” no citiem satiksmes jautājumiem. Līdz ar to, domājot par velobraukšanas popularizēšanu un velobraucēju uzrunāšanu, kopējā komunikācijā ir jāiekļauj arī citu transporta veidu lietotāji (autobraucēji, sabiedriskā transporta pasažieri) un kājāmgājēji.
Lai izstrādātu ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju, realizējot projektu CARMA „Informētības paaugstināšana par velobraukšanu un mārketings”, tika veikta rūpīga Rīgas domes Satiksmes departamenta pēdējos gados jau veikto aptauju Rīgā analīze, kā arī dažādu sabiedrības grupu un potenciālo mērķauditoriju aptauja.
Veiktajā velobraukšanas aktīvistu apjautā internetā vairāk nekā 90% velosipēdu lietotāju norādīja, ka viņiem ikdienā ir pieejams velosipēds, proti - velosipēds pieder pašam un/vai kādam no ģimenes locekļiem. Puse aptaujāto jeb 51% apgalvo, ka velosipēdu izmanto katru dienu, bet 44,2% - vairākas reizes nedēļā. Vairāk nekā 30% ikdienā velosipēdu izmanto, lai dotos uz darbu vai veiktu tiešos darba pienākumus, 22,7% aptaujāto norādījuši, ka velosipēdu izmanto atpūtai, 9,7% - lai dotos uz mācībām skolā/augstskolā.
Kā velosipēdu izmantošanu veicinošie faktori tiek norādīta vēlme uzturēt veselīgu dzīvesveidu un labu fizisko formu, līdzekļu un laika taupīšana, „zaļā domāšana” un vēlmi labi un lēti atpūsties.
