Sociālajos medijos izraisījusies plaša diskusija par to, vai būtu jānosaka ar likumu, ka riteņbraucējiem ikdienā obligāti jālieto veloķiveres, vai nē. Valsts policijas pārstāve aģentūrai LETA paudusi, ka ķiveru lietošana velosipēdistiem ir papildu drošības garants, taču nav viennozīmīgas garantijas tam, ka šādas prasības padarīšana par obligātu negadījumos cietušos velosipēdistus pasargātu no ļoti smagām traumām.
Viedokli par to, ka visiem riteņbraucējiem būtu obligāti jālieto veloķiveres, laikrakstam Diena 2.jūlijā bija pauduši medicīnas darbinieki.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve laikrakstā Diena atzinusi, ka riteņbraucēju biežākās traumas ir kāju, roku un plecu kaulu lūzumi un galvas smadzeņu satricinājumi.
Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks laikrakstā Diena paudis, ka, ieviešot obligātu prasību par ķiveru lietošanu ikdienā arī pieaugušajiem (šobrīd tās noteikti jālieto bērniem līdz 12 gadu vecumam), būtiski samazinātos aktīvo riteņbraucēju skaits. Piemēram, Austrālijā, tiklīdz ieviesa obligātās ķiveres, uzreiz aptuveni 30% no jau esošajiem velosipēdistiem atteicās braukt ar velosipēdu.
Viesturs Silenieks arī norāda, ka, mazāk kustoties, šie cilvēki vairāk pakļauti dažāda veida sirds un plaušu slimību riskam. Obligātas prasības par ķiveru lietošanu ieviešana arī negarantētu lielāku braucēju drošību, jo ķivere pasargā tikai retos gadījumos - pamatā, kad trieciens ir galvas vidusdaļā un braucēja krišanas ātrums ne lielāks kā 20 km/h. Taču lielākais traumu risks ir tiem, kas brauc ātrāk.
Līdzīgas domas laikrakstam Diena paudis arī TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots, akcentējot, ka runas par ķiveru obligātas lietošanas nepieciešamību, nav pamatotas ar statistiku par traumu veidiem un iemesliem.
Savukārt Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Lita Juberte aģentūrai LETA 4. jūlijā paudusi, ka drīzāk tomēr būtu jārunā par audzināšanu, vispārējo velokultūras attīstību un savstarpējo toleranci starp satiksmes dalībniekiem ikdienā, kam būtu jābūt pārākai par kādām obligātām prasībām vai sodiem.
Ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā avārijās ir gājuši bojā divi, savukārt ievainoti 120 velosipēdisti. Pērn ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 18 velosipēdisti, savukārt ievainots 401, no tiem 37 ievainoti smagi. Diemžēl detalizētas informācijas par negadījumu apstākļiem un traumu veidiem nav.
